Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par
neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai
noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti
nevietā. Eksperti stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās
komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes
darbiniekiem.
Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot
un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi
izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs
darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz
uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un
izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir
negatīvs publiskais tēls.
Tāpat neatbilstoši izvēlēti bonusi var radīt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam, darba devēja tēlu
iespaidojot negatīvi. „Esmu dzirdējusi par tādiem ieguvumiem kā „neierobežots apmaksāts
atvaļinājums”, kas patiesībā uzņēmuma kultūras dēļ nozīmē, ka jūs faktiski izmantojat mazāk brīvā
laika nekā ar parasto atvaļinājuma politiku. Būtībā atbalsti var būt slikti vai neatbilstoši, ja
uzņēmums vai vadība neizprot darbinieku intereses. Savukārt veiksmīgi izvēlēti labumi atbalstīs
darbinieku vajadzības un tiks augstu novērtēti,” stāsta M.Medne.
Palīdz komunicēt uzņēmuma prioritātes, vērtības un kultūru
„Kad uzņēmums runā par savu iekšējo kultūru, ir lieliski redzēt, ka tā saskan ar darbinieku
vērtībām, vadība rīkojas atbilstoši, un ir dažādas iniciatīvas, kas atbalsta uzņēmuma sludinātās
vērtības. Kad tiek diskutēts par darba devēja tēlu, uzņēmuma rīcība runā skaļāk nekā vārdi.
Piemēram, ja uzņēmums pauž, ka viņu prioritāte ir attīstība, piedāvāto atbalstu paketē es labprāt
redzētu apmaksātas apmācības, kursus, mācību materiālus vai pat apmaksātu atvaļinājumu
studijām,“ teic M.Medne.
To atbalsta arī personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby” vadītāja Latvijā Katrīna
Zeimane, kura uzsver, ka papildu bonusus tiešām var uzskatīt par darba devēja tēla turpinājumu.
Priekšrocību pakete skaidri signalizē par to, ko uzņēmumā vērtē vairāk – cilvēku veselību vai
ballītes.
„Kandidāti, īpaši tie, kuri mērķē uz augstākajiem amatiem, vēlas skaidri saprast, kāda ir uzņēmuma
kultūra, kas padara darba vietu unikālu un ko darba devējs piedāvā apmaiņā pret viņa talantu,
prasmēm un pieredzi. Mūsdienu darbiniekus neinteresēs darba laiks, darba sludinājumā minētā
alga vai veselības apdrošināšana, jo tās ir pašsaprotamas lietas, kas jāpiedāvā katram darbiniekus
cienošam uzņēmumam. Īpaši svarīgi tam ir pievērst uzmanību šobrīd, kad ir ārkārtīgi grūti izcelties
no pūļa. Tātad, ja jūsu mērķis ir veidot mūsdienīga darba devēja tēlu, bet kā papildu ieguvumu
piedāvājat tasi rīta kafijas, tad jums vajadzētu padomāt, vai tiešām esat tik moderns?” saka
K.Zeimane.
Viņa uzsver, ka papildu atbalsti ir arī labs veids, ar kuru palīdzību paust uzņēmuma kultūru
potenciālajiem kandidātiem, darbiniekiem un sabiedrībai: „Galu galā bezmaksas dzērienu
ledusskapis birojā raida pavisam citu vēstījumu nekā ārstnieciska masāža vai veselības pārbaude
darbiniekam. Tāpēc pārliecinieties, ka piedāvātie labumi ir saskaņā ar vēlamo uzņēmuma kultūru.”
Svarīgi izprast darbinieku intereses
Runājot par piedāvātajiem papildu labumiem, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste
M.Medne atzīmē, ka darba devējam ir jāizprot darbinieku intereses un vajadzības: “Uzņēmumam
būtiski ir saprast, kas ir mērķauditorija – cik gadu ir darbiniekiem, kāds ir ģimenes statuss. Lieti var
noderēt darbinieku aptauja, ar kuras palīdzību noskaidrot viņu vajadzības un atsauksmes. Jāņem
vērā, ka ne vienmēr jaunās iniciatīvasdarbiniekiem patiks un tiks novērtētas, tāpēc uzņēmumam
jābūt gatavam pielāgoties un mainīt piedāvājumu. Ideālā gadījumā atbalstiem jābūt elastīgiem, lai
tie atbilstu darbinieka individuālajām vajadzībām un tos varētu pielāgot pēc nepieciešamības.”
Mudina neiet vieglāko ceļu un veicināt veselību
K.Zeimane piebilst, ja, piedāvājot papildu labumus, netiek ņemtas vērā darbinieku individuālās
veselības vajadzības, tas kļūst par kārtējo „ķeksīti” uzņēmuma vadītāju sarakstā. „Ik pa laikam
medijos redzam ziņu virsrakstus par to, ka aktuāla problēma darba tirgū ir darbinieku izdegšana un
emocionālais stāvoklis. Tāpēc likumsakarīgi, ka uzņēmumi cenšas veltīt īpašu uzmanību savu
kolēģu veselībai. Tomēr vienota veselības apdrošināšana vai sporta zāles abonements visiem
darbiniekiem diez vai palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu, tāpēc regulāri ir jāiesaistās dialogā ar
darbiniekiem un jāuzzina, kas viņiem ir aktuāls. Svarīgi ir neaizmirst, ka pat tad, ja lielākā daļa
komandas vēlētos apmeklēt kādu sporta klubu, būtiski ir apmierināt arī visu pārējo vajadzības,”
stāsta „Stebby” vadītāja Latvijā.
Viņa piebilst, ka tieši tāpēc „Stebby” dod iespēju darba devējiem, kuri vēlas rūpēties par savu
darbinieku veselību, piedāvāt individuālu labsajūtas pakalpojumu plānu, kurā darbinieki var
izvēlēties no daudzām un dažādām aktivitātēm, piemēram, jogu, masāžas, sporta nodarbības,
medicīniskos vai zobārstniecības pakalpojumus utt.
